Grāmata “The Times of My Life” (latviski – “Manas dzīves laiki”) ir Hellas Krīdeneres-Hesas autobiogrāfisks stāsts, kas aptver vairāk nekā piecdesmit gadus viņas dzīvē – no bērnības Baltijā līdz bēgļu gaitām un jaunai dzīvei Kanādā. Tajā atklājas dramatiskie 20. gadsimta vēstures notikumi, kas skāra vācbaltiešu dzimtas, tostarp pārvietošana, kara pieredze un identitātes meklējumi svešumā. Grāmata izceļas ar personisku, emocionāli niansētu skatījumu, kur lielie vēstures satricinājumi atklājas caur individuālu likteni un ģimenes atmiņām .

Īpaši nozīmīga Oleru muižas kontekstā ir nodaļa, kurā autore atceras savu bērnību Oleros – vietu, kas viņas atmiņās saglabājusies kā drošības, dabas tuvuma un ģimenes dzīves centrs. Šie apraksti ļauj ieraudzīt muižu ne tikai kā vēsturisku objektu, bet kā dzīvu māju ar savām ikdienas norisēm, cilvēkiem un noskaņām. Hellas stāsts piešķir Oleriem cilvēcisku dimensiju, padarot tos par daļu no plašāka Eiropas vēstures un personisko likteņu stāsta.

Uģa Niedres grāmata “Mājvieta. Kultūrvēsturisks un etnogrāfisks lūkojums” ir apjomīgs un daudzslāņains pētījums, kas aptver Oleru muižas un tās apkārtnes dzīvi vairāk nekā piecu gadsimtu garumā – no 1420. līdz 2000. gadam. Balstoties rūpīgi apkopotos arhīvu materiālos, autors rekonstruē vietas vēsturi caur konkrētu dzīves telpu – sētu, cilvēkiem un viņu savstarpējām attiecībām, izgaismojot gan ikdienas ritējumu, gan nozīmīgus vēsturiskus notikumus.

Lai arī pētījuma centrā ir Oleru muižai piederošā mājvieta, darbs organiski izplešas plašākā skatījumā uz muižu kā kultūrvēsturisku vidi – tās saimniecību, sabiedrību, tikumiem un pārmaiņām laika gaitā. Šī grāmata sniedz retu iespēju ieraudzīt Olerus ne tikai kā vēsturisku objektu, bet kā dzīvu un nepārtraukti mainīgu pasauli, kurā atspoguļojas Latvijas lauku dzīves attīstība vairāku gadsimtu garumā.

Pēteris Bankovskis "Mikrovēsture un pelēkā sieva"

(  www.diena.lv  )

"Jagd im Baltikum" Edgar Baron Kruedener

Grāmata “Jagd im Baltikum” (“Medības Baltijā”), kuras sastādītājs ir Edgars barons Krīdeneris, piedāvā aizraujošu ieskatu Baltijas medību pasaulē 19.–20. gadsimta mijā. Tajā apkopoti gan paša autora, gan citu Baltijas vācbaltiešu aristokrātu medību stāsti un pieredze Livonijā, Igaunijā, Kurzemē un Krievijā. Darbs atklāj ne vien bagātīgās dabas ainavas un medījamo dzīvnieku daudzveidību, bet arī medību tradīcijas, sezonālo ritmu un sabiedrības dzīvesveidu pirms Otrā pasaules kara, kad medības bija būtiska muižniecības identitātes sastāvdaļa .

Oleru muižai šī grāmata ir īpaši nozīmīga, jo tās sastādītājs Edgars barons Krīdeneris bija pēdējais muižas īpašnieks un kaislīgs mednieks. Viņa dzīve un pieredze Baltijas medību laukos atspoguļo arī Oleru apkārtnes ainavu un muižas kultūrvidi, kur medības bija neatņemama ikdienas un sabiedriskās dzīves daļa. Līdz ar to šis darbs kalpo ne tikai kā aizraujošs stāstījums par medībām, bet arī kā vēsturisks liecinieks Oleru muižas laikmetam un tās saimnieka personībai.

“Šī grāmata mani uzrunāja un urdīja no brīza, kad to ieraudzīju,” tā par savu “satikšanos” ar 1796. gadā Jelgavā izdoto pavārgrāmatu “Pavāru grāmata muižas pavāriem par mācību visādus kungu ēdienus gardi vārīt un sataisīt” saka Ērmaņu muižas (Malienas pagasts) saimniece Inga Prauliņa, kura 2016.gadā īstenojusi šīs senās pavārgāmatas atdzimšanu. Skaistā ietērpā izdota viena no nodaļām, proti, “Muižas zupas”, sagādājot saviem lasītājiem aizraujošu ceļojumu laikā un mūsu senču garšu pasaulē.

Smalki niansēto fotogrāfiju autors – Gvido Kajons. Fotogrāfijas uzņemtas piecās Latvijas muižās – Tāšu, Ērmaņu, Oleru, Arendoles un Dempkina muižās.

Grāmata “Baltic Countdown” (latviski – “Atpakaļskaitīšana Baltijā”) ir Pegijas Benton personisks un atmosfērisks stāstījums par dzīvi Baltijā laikā pirms Otrā pasaules kara, kad reģions piedzīvoja straujas politiskas un sabiedriskas pārmaiņas. Autore atklāj vācbaltiešu sabiedrības ikdienu, attiecības un dzīvesveidu, kurā vēl saglabājās muižniecības tradīcijas, bet vienlaikus jau bija jūtamas gaidāmo pārmaiņu priekšnojautas. Grāmata sniedz vērtīgu ieskatu izzūdošā laikmetā, kur personiskie stāsti savijas ar lielajiem vēstures notikumiem.

Oleru muižas kontekstā šis darbs ir īpaši nozīmīgs, jo tajā pieminēta Krīdeneru ģimene – kādreizējie muižas īpašnieki – un autores uzturēšanās viņu sabiedrībā. Grāmatā aprakstīts arī brauciens uz Oleru muižu, piedāvājot retu skatījumu uz tās vidi un atmosfēru no vieses perspektīvas. Šie iespaidi papildina Oleru stāstu ar personisku un cilvēcīgu dimensiju, ļaujot ieraudzīt muižas dzīvi ne tikai no tās saimnieku, bet arī laikabiedru skatpunkta.

Grāmatas plašākais vēsturiskais konteksts aptver arī autores dzīvi Rīgā 20. gadsimta 30. gadu beigās, kad viņa kopā ar vīru, britu diplomātu, darbojās dinamiskā un daudzveidīgā pilsētvidē. Notikumi attīstās līdz dramatiskam brīdim – Padomju Savienības atkārtotai ienākšanai Latvijā un Otrā pasaules kara sākumam, kas liek diplomātiskajam korpusam doties sarežģītā un bīstamā ceļā atpakaļ uz Londonu cauri Padomju Savienībai. Šis ceļojums un tā apraksts piešķir grāmatai papildu spriedzi un padara to par unikālu ceļojuma, memuāru un laikmeta liecības apvienojumu.